Nevienam tas nav noslēpums, ka mēs, cilvēki, esam nesaraujami savienoti ar dabu. Jau kopš cilvēces aizsākumiem tā ir bijis, ka mēs pārtiekam no tā, ko daba dod. Mēs elpojam gaisu, skābekli, ko saražo koki, krūmi, zaļumi. Mēs dzeram ūdeni, kas nāk no zemes. Arī ēdiens nāk no zemes, no dabas. Mēs esam radīti, lai ēstu svaigu, tīru pārtiku. Mēs visi ikdienā nepamanot mijiedarbojamies – gan ar dabu, gan viens ar otru.
.
Tomēr, daudz kas ir mainījies pēdējos gadu simtos. Industriālā revolūcija ir atstājusi diezgan daudz seku, un izmainīja ļoti lielā mērā arī to, kā mēs dzīvojam. Lai gan, pateicoties tai, cilvēce ir strauji attīstījusies un atklājusi neiedomājamas lietas, tomēr tai līdzi nākušas arī negatīvas sekas. Gaisa piesārņojums, dabas resursu strauja iztērēšana, urbanizācija, vides piesārņojums, ātrs dzīvesveids, industriāli ražota pārtika ir tikai dažas no tām. Un to rezultātā mēs, cilvēki, esam attālinājušies no dabas.
.
Cilvēkiem, kuri ļoti atsvešinājušies no tās, parādās dažādas slimības, gan fiziskas, gan mentālas. To vislabāk var novērot cilvēkos, kas dzīvo lielās pilsētās, maz pavada laiku svaigā gaisā, nepievērš uzmanību tam, ko ēd, jo ‘trūkst laika’, un tāpēc ‘stūķē’ sevī iekšā dažādus pusfabrikātus, fast-food’u, un mēģina visas raizes un kaites noslāpēt tikai no ārpuses – uzvelkot drēbes, kas aizsedz lieko svaru, lietojot kosmētiku, lai noslēptu uz ādas redzamās sekas no neveselīgā dzīvesveida, dažādus krēmus “brīnumlīdzekļus”, kas varbūt pazudinās sasāpējušās problēmas tikai uz brīdi, bet pēc tam tās parādīsies atkal, un varbūt pat vēl trakākā formā, līdz ko pārstās lietot šos līdzekļus.. Pēc tam sāk parādīties dažādas slimības, veselības problēmas, bezspēks, nogurums, nervozitāte. Vēl pēc laika tas viss sāk likties tik daudz, ka cilvēks vienkārši atmet ar roku un pat necenšas ar problēmām tikt galā, tikai turpina tās maskēt un būt iekšēji nelaimīgs..
.
Tā tam nav jābūt. Mēs neesam tam radīti. Mēs esam radīti, lai dzīvotu, nevis skrietu kā žurkas ritenī. Lai dzīvotu pilnvērtīgu, skaistu, laimīgu dzīvi. Lai baudītu dabu, sulīgus augļus un dārzeņus, svaigu pārtiku. Lai mīlētu sevi un citus. Lai pieredzētu dzīvi visā tās krāšņumā. Mums ir jārūpējas par sevi un saviem apkārtējiem. Ar veselīgu un dabīgu ēdienu, ar sabalansētu uzturu, ar fiziskām aktivitātēm, kopumā – ar veselīgu dzīvesveidu.
.
Un, neatkarīgi no tā, cik tālu mēs domājam, ka esam attālinājušies no dabas, mēs joprojām esam ļoti atkarīgi no pakalpojumiem, ko mums sniedz dabas pasaule.
5 pavisam vienkārši veidi, kā stiprināt saikni ar dabu :
- Ej pastaigās! Tām nav jābūt vienmēr vairāku stundu garām, pietiks, ja iekļausi pastaigu svaigā gaisā savā ikdienas plānā kaut uz 30 minūtēm. Ar to vien pietiks, lai Tu sāktu just atšķirību, pārmaiņas.
- Ievies savā mājā/istabā vairāk zaļumus. Tas palīdzēs nejusties tik nošķirtam no dabas, pavadot lielu ikdienas daļu iekštelpās. Kā arī, zaļumu aprūpēšana palīdzēs justies savienotākam ar dabu.
- Dzīvo mirklī un esi klātesošs. Tas ir patiesi lielisks veids, kā atjaunot savu saikni ar dabu. Mēs dzīvojam tik straujā pasaulē, ka aizmirstam koncentrēties un izbaudīt pašreizējo mirkli. Tāpēc, piebremzē, dziļi ieelpo un paveries sev apkārt.
- Pavadi mazāk laika pie ierīcēm. Lai gan mūsdienās ikdiena lielākai sabiedrības daļai paiet pie datoriem, telefoniem un citām ierīcēm, noliec tās malā, kad darba diena ir beigusies. Tā vietā, brīvajos brīžos izej pastaigā, palasi grāmatu, pavingro vai vienkārši pavēro dabu!
- Nomaini transporta veidu! Tā vietā, lai uz darbu dotos ar auto vai sabiedrisko transportu, izvēlies riteni vai dodies ar kājām. Ja darba vieta atrodas tālu no dzīvesvietas, tad apzināti atstāj auto tālākā stāvvietā, vai izkāp no sabiedriskā transporta dažas pieturas ātrāk, lai izkustētos vairāk.
Un Tu redzēsi, pavisam drīz, ka šādiem maziem ikdienas ieradumiem ir liels spēks. Daba palīdz mums izvairīties no mūsdienu dzīvesveida steigas, uzlabo garastāvokli un vispārējo labsajūtu. Tā palīdz mums izveidot saikni ar mūsu saknēm un cienīt citu cilvēku dzīvi.